Latvija, Lietuva un Vācija ir vienojušās par vērienīgu enerģētikas projektu Baltijas jūrā, kas būtiski mainīs reģiona elektroenerģijas pārvades tīklu. Jaunais savienojums ar nosaukumu “Baltic – German PowerLink” sasaistīs visas trīs valstis un palīdzēs jūrā saražoto vēja enerģiju nogādāt pie patērētājiem.
Šī iecere nav tikai tehnisks vads jūras dzelmē, bet gan stratēģisks solis, lai stiprinātu mūsu neatkarību un energoapgādes drošību. Projekta īstenošanai spēkus apvienojuši trīs valstu pārvades sistēmas operatori – “Augstsprieguma tīkls” no Latvijas, “Litgrid” no Lietuvas un “50Hertz” no Vācijas.
Ministru parakstīta vienošanās Parīzē
Svarīgs atskaites punkts šim projektam tika likts trešdien, 18. februārī, kad Parīzē tikās enerģētikas jomas vadītāji. Starptautiskās Enerģētikas aģentūras sanāksmes laikā Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis kopā ar kolēģiem no Vācijas un Lietuvas parakstīja nodomu deklarāciju. Šis dokuments oficiāli aizsāk priekšizpētes procesu, lai saprastu, kā vislabāk izveidot jauno starpsavienojumu.
Kā norāda Kaspars Melnis, šāds “hibrīdais” savienojums ne tikai stiprinās drošību, bet arī uzlabos investīciju vidi reģionā. Tas ir būtiski, jo atjaunīgā enerģija kļūst par mūsu prioritāti. Ja izpēte būs veiksmīga, projekts varēs pretendēt uz ievērojamu Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Baltijas valstīm jau ir laba pieredze ar lieliem projektiem, kur piesaistīta ES nauda, tāpēc ir pamatotas cerības, ka arī šoreiz izdosies nodrošināt nepieciešamos līdzekļus.
No enerģijas importētājiem par eksportētājiem
Vēl pirms dažiem gadiem mēs lielākoties paļāvāmies uz elektroenerģijas importu, taču situācija strauji mainās. Prognozes rāda, ka jau pavisam drīz Baltijas valstis saražos vairāk elektrības, nekā pašas patērēs. Tas notiks, pateicoties lielajiem vēja parkiem, ko plānots būvēt Baltijas jūras piekrastē. Līdz ar to rodas loģisks jautājums – kur šo enerģiju likt un kā to pārdot tālāk?
AS “Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis Arnis Daugulis skaidro, ka tieši tāpēc šādi eksporta ceļi ir jāplāno laicīgi. “Baltic-German PowerLink” darbosies abos virzienos. Tas nozīmē, ka ražotāji varēs savu zaļo enerģiju pārdot Vācijas tirgū, bet kritiskos brīžos mēs varēsim saņemt jaudas no Eiropas centrālās daļas. Tas ir ieguvums gan uzņēmējiem, kuri šeit būvē vēja parkus, gan iedzīvotājiem, kuriem tas nozīmē stabilāku un drošāku sistēmu.
600 kilometri zem ūdens
Tehniskie aprēķini liecina, ka projekts būs iespaidīgs – zemūdens kabeļa garums sasniegs aptuveni 600 kilometrus. Kabelis stiepsies no Vācijas krastiem līdz pat Baltijai. Precīzs pieslēguma punkts vēl tiek pētīts, taču plānots, ka tas atradīsies vai nu Latvijas dienvidrietumos, vai Lietuvas ziemeļrietumos. Sauszemē būs nepieciešams izbūvēt speciālu elektroenerģijas mezglu, kas spēs apstrādāt milzīgas jaudas.
Plānotā jauda ir aptuveni 2 gigavati (GW). Lai labāk saprastu šo apjomu – tas ir pietiekami, lai nodrošinātu enerģiju miljoniem mājsaimniecību vai lieliem rūpniecības objektiem. Šis mezgls ļaus jūrā saražoto vēja enerģiju sadalīt – daļu nosūtīt uz Vāciju, bet pārējo ievadīt Latvijas un Lietuvas kopējā tīklā. Tādējādi mēs maksimāli efektīvi izmantosim savus dabas resursus.
Pašlaik projekts ir iekļauts Eiropas desmitgades tīkla attīstības plānā. Tas ir nepieciešams solis, lai eksperti varētu veikt ļoti padziļinātu analīzi. Viņiem ir jāsaprot, kā šis savienojums ietekmēs Eiropas tirgu, vai tas būs ekonomiski izdevīgs un kā tieši jāsadala izmaksas starp iesaistītajām valstīm. Līdz rudenim speciālisti izstrādās tehniski ekonomisko koncepciju.
Gala lēmums par to, kādi būs nākamie soļi un kad sāksies reāli būvdarbi, gaidāms 2026. gada beigās. Līdz tam laikam būs pabeigti visi galvenie aprēķini un kļūs skaidrs Eiropas Savienības atbalsta apjoms. Šis ir ilgtermiņa projekts, kas mērķtiecīgi veido reģiona energoneatkarību un garantē, ka nākotnē mēs paši būsim enerģijas noteicēji savā jūrā un sauszemē.
